Laiks, protams, skrien ātri un šodien svinam 5. mēnešu jubileju :)
Jāsāk piepūlēt smadzenes, lai atcerētos, ka pa šo mēnesi noticis.. laikam 2 lielākie notikumi ir labās kājas iekļūšana mutē un pārvelšanās uz vēderu.. kāja ilgi tika vilkta uz mutes pusi (jau 4. mēneša beigās), visvairāk tieši labā.. līdz vienā jaukā dienā ar visiem mazajiem pirkstiņiem arī kājas īkšķis iekļuva mutē.. vēlāk tika atklāta arī aiz papēža turēšanas tehnika.. palēnām arī kreisā kāja tiek virzīta uz mutes pusi, šķiet, ka līdz papēža tehnikai vēl laiciņš.. un tā arī nav tik mīļa kā labā kāja
Par otro notikumu - 17. decembrī bijām uz mana darba mazo bērnu Ziemassvētku pasākumu, kur Miķeļa vecumā bērniņš apvēlās uz vēdera.. un tad jau prakse bija rokā.. nākamajā dienā apvēlās pats.. mammīte un tētiņš bija blakus, bet tā arī neredzēja.. vienā brīdī uz muguras un nākošajā uz vēdera.. pirmā puse, protams, bija labā, bet kreisā ar nekur tālu nekavējās.. reizēm vēl gadās, ka dibens jau sagriezies, bet augša vēl nē.. reizēm gadās gandrīz, gandrīz sagriezties, bet tad gravitācija uzvar un ar blīkšķi uz muguras nokļūst.. pēc kādas nedēļas vai divām esot uz vēdera arī tika veikti apgriezieni 360 grādos.. tagad jau tiek veikti visai veikli.. arī stiepjamies pēc mantiņām un velkam ar segu tās klāt..
Pirms pats nokļuva uz vēdera bija viena reize, kad gulēju uz sāniem ar pievilktām kājām un Miķelis uz muguras perpendikulāri pret mani ar kājām uz manu pusi.. un kājas (joprojām tā ir), kad sajūt, ka var pret kko atsperties ļoti sparīgi to dara.. tā Miķelis griezās uz sānu pret manām kājām (uz kreiso) un tik sparīgi atspērās uz kājām, ka nokļuva uz vēdera.. :)
Uz vēdera mazo praktiski nelikām.. tikai reizēs, kad mierinājām/uzklausījām, tad pret sevi - vēders pret vēderu.. Un pirmajā reizē, kad nokļuva uz vēderu, nepagāja ilgs brīdis, kad no punča apakšas tika izvilktas rociņas un smuki atbalstījās.. gan pret plaukstiņām, gan uz elkonīšiem.. šo rakstīju, jo mums n-tās reizes tika teikts, ka vajag likt uz punča savādāk, kad tur nokļūst, tad neatbalstīsies smuki pret rociņām..
Šis mēnesis ir arī īpašs ar to, ka bija Ziemassvētki - tātad vairāk veikali un ciemi. Un jaunais gads - ar savu trokšņošanu - salūtu. Kamēr tikai miga ciet un ap 22 bija visskaļākais un vibrācijām bagātākais, tad modās augšā, bet vēlāk jau saldi čučēja un nereaģēja..
Es savukārt atklāju jauko hobiju - fotogrāfiju apstrāde. Iemācījos jaunas lietas, kas krietni atviegloja manas vēlmes kā apstrādāt fotogrāfijas, tad tagad esmu tajā iegrimusi un netiku īsti vaļā, kamēr visas Ziemassvētku bildes nebija apstrādātas..
Vai dēļ daudziem satraukumiem, vai dēļ manas aizņemtības ar fotogrāfijām, vai dēļ tā ka mainījies vecums, grūtāk sākt iemigt.. Ir lielāks kreņķis.. ir reizes, kad var redzēt kā Miķelis sarāvies čiekuriņā un mierīgs it kā mieg ciet.. tikai, kad pieeju, tad atplok smaidā un nav vairs nomierināms.. atliek sasegt un ļaut pašam iemigt.. kad ir tāds mierīgs, tad arī bez knupja izdodas iemigt.. un tā mēs uz 20-45 minūtēm iemiegam kādas 3 reizes dienā.. ir dienas, kad iemigās pat uz kādām 2h.. vienā reizē, tad bija man uz punča un man vienā brīdī vienkārši apnika gulēt nekustīgi un, kad liku zemē - pamodās.. pa naktīm čučam vidēji no 12-14h ar ēdienreizēm pa 2-3h atkarīgs laikam no dienas satraukuma un kā izdevies to apstrādāt.. ne reti no rītiem pampers pilns ar čuru, ka nav vietas ik rīta kakai.. :) un tā pidžamma tiek mazgāta gandrīz katru dienu..
Re, tā jau 2 mēneši ir aprakstīti.. :) kkad būs jāpieķeras arī pārējiem..