trešdiena, 2015. gada 3. jūnijs

Ergonomiskāka strādāšana

Tas viss sākās decembra sākumā pēc studentu ergonomikas pētījuma. Pati šai pētījumā nepiedalījos, taču aktīvi klausījos par iespaidiem. Brīdī, kad ieraudzīju bildes, kurās acīmredzami varēja redzēt, kā uzlabojas ķermeņa asinsrite tikai nedaudz pamainot darba virsmu, man bija āķis lūpā. Tie bija tik acīm redzami pierādījumi tam, kā mēs katru dienu darām pāri savam ķermenim. Un pat nevajag daudz, lai sāktu savam ķermenim palīdzēt.

Pēc visa šī pētījuma izpētīju Baltic ergonomics group mājas lapu, sasapņojos par daudzām iespējām. Speciālais aprīkojums ir samērā dārgs un arī ērts, taču ir lietas, ko var izdarīt tagad un uzreiz. Un tas pat neko nemaksā!

Interesējoties par lietām, ko es varu darīt savādāk un jau tagad, nonācu pie Pomodoro Tehnikas. Aptuvenā ideja ir tāda. Strādājam 25 minūtes un tad 5 minūtes atpūšamies. Atpūtu laikā var papildināt krūzi, paskatīties tālumā, izkustēties un daudz ko citu. Pēc divām stundām pauze ir 10 minūtes. Ik pa laiciņam atpūšoties mēs ļaujam zemapziņai sagremot informāciju, tādā veidā iegūstot jaunas idejas, atgūstot spēkus un daudz ko citu. Ceļas dienas beigās darba produktivitāte un arī dienas beigās vairs nav tik noguris.

Sākumā izmēģināju to ar tādu it kā elementāru lietu kā papīru griešanu. Man bija krietni daudz ko griezt un nolēmu šo metodi izmēģināt - sak, skatīsimies, kas sanāks. Es jau biju kādas 15 minūtes griezusi, kad nolēmu sākt uzskaiti. Varēja just, ka sāku pagurt, grūti koncentrēties. Paužu laikā pastaigājos, pastaipījos. Ar katru šādu ciklu jutu, ka galva vairs tā nekūp, domas ir palikušas skaidrākas un es mazāk nogurusi. Nākamais āķis bija lūpā - tagad sākt to izmantot darbā.
Atradu šādu šīs metodes laika uzskaiti - Tomāta pulkstenis, Pat ja austiņas nebija uz ausīm, varēja labi saklausīt signālu un paņemt pauzītes. Mīnusi bija tajā, ka nevarēju viegli pamanīt, cik daudz laika ir pagājis vai vēl atlicis. Un arī brīžos, kad pauzēs aizgāju tālāk prom no datora, man vajadzēja paužu laiku uzskaitīt, kur citur. Tad es parasti izmantoju telefonu.

Kādu laiciņu man tas labi padevās, jutu, ka vakaros ir vieglāk pievērsties vēl citām lietām. Piefiksēju dienas gaitu, nevis - ā jau pusdienlaiks? Pa kuru laiku? Es taču tikko kā atnācu uz darbu.. Tad darbi saradās vairāk un centīgumam šķita, ka pa tām pauzītēm var padarīt vairāk. Varbūt arī var, bet toties tad vajag daudz lielāku atpūtu, lai atpūstos, un galīgi vairs nav spēka būt kopā ar ģimeni.
Tā nu es atkal cenšos ievērot šo režīmu. Esmu atradusi arī Google Chrome paplašinājumu, kurš  man ļoti patīk paplašinājums "Strict workflow". Tas parāda tomātiņu un atlikušo laiku minūtēs (pēdējo minūti rāda sekundes) netālu no adrešu loga. Tā es viegli varu uzmest aci un paskatīties, cik ir atlikušais laiks. Tiek parādīts arī ziņojums, ja nu es palaižu garām skaņas veidā, kad beidzas laiks. Papildus interesanta iespēja ir norādīt kādas lapas nav atļautas tās 25 minūtes darba laikā. Tādā veidā palīdzot nekrist kārdinājumā apskatīt kādu bildīti, jociņu, filmiņu utml. Joprojām ir aktuāli kā sekot līdzi laikam atpūtas brīdī.

Tā nu ir pagājis gandrīz pusgads, kad nolēmu, ka es arī varētu piedalīties akcijā "Strādā jebkur". Bija saulaina diena, vēlme paelpot svaigu gaisu, pasildīties saulītei un izrauties no biroja telpām. Manu skatu piesaistīja neparasti krēsli, kuros sēžot varēja lēkāt un kustēties uz dažādām pusēm - Swooper. Mani arī aicināja pastrādāt pie galda, sēžot uz tādu krēslu. Nolēmu pamēģināt. Izrādās, ka šoreiz man ir iespēja uz nelielu laiciņu piedzīvot ergonomisku strādāšanu. Manu portatīvo ielika statīvā, man bija vertikālā pele, atsevišķa klaviatūra, roku balsts, augstumā maināms galds un iespēja izmēģināt 2 krēslus un paliktni, kas palīdz stāvēt strādājot - Gymba. Pastrādāju kādu pusstundu un tad jau devos mājās. Vēdera muskuļi sāpēja - bija pamatīgi nodarbināti, lai gan es neko īsti nedarīju - tiešām strādāju. Uzzināju svarīgu lietu, ka pirmā lielā lieta, kas būtu jāmaina visticamāk ir galds, jo tas visdrīzāk ir par zemu un to mainot var arī derēt esošais krēsls un iegūt daudz dinamiskāku vidi (ar iespēju strādāt dažādās sēdus pozās kā arī stāvus). Kārtējais āķis lūpā.

Nākošajā dienā ļoti bažījos kā es vispār varēšu pastrādāt savā pasīvajā sēdēšanā. Un pamanīju lietas, ko iepriekš, lai arī citi teica, nespēju pati pamanīt. 1) Skatoties portatīvajā es galvu liecu uz leju. Nemaz nepiefiksēju iepriekš, cik ļoti. 2) Apskatot visādas pamācības nolēmu nedaudz pārkārtot galdu - novietoju monitoru cieši blakus portatīvajam. No mājām paņēmu kādu laiku atpakaļ iegādāto pirmo ergonomisko lietu - peles paliktni ar atbalstu.

Izdomāju iet vēl tālāk pēc dotā kataloga pamanīju šādu darba scenāriju (salons.lv katalogs):
09:00 - 10:00 Darbs stāvus - palīdz pamosties un sagatavoties dienai
10:00 - 12:00 Darbs sēdus - ik pa laikam mainot sēdēšanas stāvokli
13:00 - 14:00 Darbs stāvus - pēc pusdienām - uzlabo gremošanu un novērš nogurumu
14:00 - 16:00 Darbs sēdus - ik pa laikam mainot sēdēšanas stāvokli
16:00 - 18:00 Darbs stāvus - enerģijai

Tā nu nolēmu sākt no rītiem un pēc pusdienām strādāt stāvus. Atradu galdu, pie kura es to varēju darīt un sāku. Pēc pirmajām 15 minūtēm mana mugura sāka uz mani dusmoties ļoti iespējams, jo mana stāvēšanas poza nebija no tām labākajām. Izturēju pusstundu, tad gāju muguru stiept atpakaļ un nomierināt. Pēc pusdienām mēģināju atkal - šoreiz izturēju ilgāk. Viens bija skaidrs - vajag stāvēt uz abām kājām un ievilkt vēderu, lai mugura tik traki nesāpētu. Visādā ziņā strādāt stāvus bija interesanti un nemaz nepiesaistīja pārāk lielu kolēģu uzmanību. Pārsteidzoši arī, ka bija tiešām diezgan viegli koncentrēties un spēja tiešām pievērsties darbam.

Akcijas laikā "Strādā jebkur" salons.lv pārstāvji aktīvi stāstīja, ka var pieteikties testēt produktus 2 nedēļas bez maksas. Ir, protams, jauki, ja tie produkti strādā, bet tiešām gribas ne tikai pusstundu izmēģināt kā tas palīdz, bet reālajā vidē izmēģināt kā tas ir diendienā to darīt. Tāpēc pēc lielām diskusijām ar sevi, kas ir tas minimums, ko es gribētu izmēģināt pieteicos testam uz šādiem produktiem:
Ergonomisko krēslu Swooper
Paliktni stāvēšanai Gymba
Vertikālā pele Evoluent standart
Vertikālā pele Delux M618
Galda paliktnis Lielais galda papildinājums

Redzēs kā man ies. Runā, ka ar ergonomisko krēslu Swooper varot arī nodedzināt kalorijas - šim mēģināšu pasekot līdzi. Pilnīgi skaidrs, ka vēdera presīte strādās. Centīšos arī uzrakstīt savus iespaidus un vērojumus par katru produktu.

svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Māmiņu kluba 4. janvāra raidījums. Bērna gulēšana.

Ir tik jocīgi klausīties viedokli par gulēšanu vecāku gultā, kad pašā mīt pilnīgi pretējs viedoklis gandrīz par katru pateikto teikumu.
Pirmajā dzīves laikā bērnam ir nozīmīgi celties vairākas reizes augšā naktī, lai saprastu, ka māmiņa ir tepat līdzās un atkal var droši gulēt tālāk, ka var nesatraukties. Ka naktīs mostas drošas piesaistes bērniņi, kuri ir dabūjuši vecāku mīlestību un pietiekamu uzmanību. Ka naktīs nemostas bērniņi, kuriem ir skaidrs, ka viņi var paļauties tikai uz sevi. Atrasties vieglajā miegā regulāri bērnam ir svarīgi arī, lai saprastu, vai es esmu izsalcis, vai man nav auksti, vai es jūtos labi. Ja bērns jūtas labi, tad atkal iemieg dziļajā miegā, ja nē, tad bērns var piecelties un ziņot par savu sāpi.
Gulēt vienā gultā ar bērniņu var tie vecāki, kuri nesmēķē un nelieto alkoholu, ka vecāks miegā pamanīs, kur atrodas mazulis. Liels pārgurums arī ir viens no iemesliem, kāpēc mammai vajag arī pagulēt pa dienu, lai pa nakti būtu normāls miegs, nevis atkrītu un aizmiegu.
Bērnam mācam aizmigt, kad laicīgi pamanām bērna noguruma pazīmes un liekam viņu gulēt, arī dienas miedziņā, vēl pirms lielās brēkšanas un pārguruma. Un tad arī aizmigšana pie pupa nakts laikā netraucēs, jo tas nebūs vienīgais veids kā iemidzis.
Raidījumā vecāki tiek baidīti ar to, ka bērns neiet gulēt savā gultā un ir kategorisks un atsakās aiziet no vecākiem. Bērni, kuri saņem no vecākiem pietiekamu mīlestību un uzmanību, un netiek atgrūsti tikai tāpēc, lai vēlāk būtu vieglāk šķirties, tie paši aiziet no vecākiem un pat parāda, ka viņam vecāki ir par daudz, ka viņam vairāk šobrīd nevajag. Viņi arī šķiršanās (iešanu gulēt citā istabā, došanās uz dārziņu utml.) neizjūt tik sāpīgi, jo viņos ir harmonija, līdzsvars, kas palīdz ar jauniem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem pašiem tikt galā. Bērni, kuru vecāki atgrūž, lai tik ļoti nepieķertos, pieķeras un negrib nekur doties, jo nav iekšējā līdzsvara, kas ļautu stāties pretī nezināmajam un jaunajam. Varbūt arī pretēji, ka metas iekšā jaunajā un nezināmajā, bet ar šādu bērnu uzvedību jau raidījums nebaida..
Ja māmiņa jūtas trauksmaina par gulēšanu blakus bērniņam, tad viņai labāk aprunāties ar speciālistu, kas ļaus izrunāt visas bažas un bailes, gulēt pa dienu vismaz vienu reizi (Pirmajā mēnesī ir zelta likums - kad bērns guļ, tad arī mammai jāguļ, kuru gan reti, kad izmanto, lai atgūtu gaidībās un dzemdībās zaudēto spēku), un tad mamma vairs nebūs trauksmaina un neraizēsies par mazuli.
Man trauksme vienmēr ir bijusi tajā, kad mans bērniņš atrodas tālu prom no manis, pat it kā vienā istabā esot, es vienmēr centos tuvumā atrasties, pat tad kad mazais guļ. Bērna klātbūtne un tuvums mani vienmēr nomierinājis, bet attālums satraucis..