piektdiena, 2012. gada 9. marts

7. mēnesis

Sešu mēnešu jubilejā Miķelis izdomāja, ka ir laiks pārvietoties uz priekšu. Dienas vidū es ievēroju, ka pārvietošanās uz priekšu notiek pa kādiem centimetriem diviem. Dienas beigās jau tika iefilmēts video ar krietni acīmredzamāku pārvietošanos uz priekšu. Un nākamajā dienā.. Tēlaini izsakoties, slūžas bija vaļā. Kad kkas tika noskatīts, tad tik uz priekšu. Pirmajās dienās krietnu laiciņu varēja dzenāt pa māju Actimel pudelīti. Kā tiek klāt un mēģina saņemt rociņā, tā tiek pastumta uz priekšu, un jālien tai atkal pakaļ.

Kādi tik izrādās nav veidi kā līst uz priekšu. Tā kā airējoties, ar abām rociņām vienlaicīgi, tad ar katru atsevišķi. Vēlāk tiek pievienotas arī kājas, un tā tandēmā uz priekšu. :)

Lēnā garā arī iemācījies atstutēties ar abām rokām uz elkoņiem, un arī vienu jau pacelt no grīdas, lai sniegtos pēc mantas vai dotu 5, kad mūsējie hokejā iemet kādu vārtus. Svaru kastei (kādus 10 cm augsta), uzliekot virsū mantas, sākumā bija grūti dabūt, bet tagad jau ne tikai dabūn, bet arī pārrāpjas tai pāri, it kā tas nebūtu nekas liels. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka labākā vieta, kur nolikt mantas - grīda, ir jāaizmirst. Tām mantām tiek klāt mazais, un tad var notikt visādi kreņķi.

Arvien labāk tiek attīstīta ķeršana, un mantas daudz vieglāk jau padodas rokās nekā agrāk. Bumbu plaukstas lielumā ar reljefainu virsmu tīri viegli jau paņem plaukstā. Vispār par dažādām reljefa virsmām ir liela interese un sajūsma.

Bija gadījums, kad tādu pogu virteni pakārām viņam priekšā, un tā kā svārsts kustējās. Pāris reizes Miķelis mēģināja to noķert, bet katru reizi kur viņa rociņa pazibēja, virteni jau bija prom. Viņš nedusmojās, tikai sakopoja visus savus spēkus un pastiepa rociņu augstāk, vietā kur virtene gandrīz nemaz nekustējās. Un dabūja to rokā.. :) Vēl kāds no fizikas likumiem apgūts..

Pēdējās nedēļas laikā arī iemācījies tādu kā sānguļsēdēšanu. Vai nu meklējot mantu zem sevis, vai kā savādāk sagriežas sāniski (noliek dibenu uz grīdas), viena kāja paliek uz priekšu un atstutējas ar roku, ka galva ir augšā..

Brīžiem pārņem sajūtas, ka vispār kā tādas lietas var iemācīties, kā kko tik foršu var mācēt darīt.. Aizmirstot, ka vismaz daļu no tām lietām es arī vēl varu izdarīt.. :)

Joprojām labprāt arī spēlējamies uz muguras, ar mantiņām arī ar savām kājiņām.. Lai arī šķita, ka aizmirsis griezties no muguras caur kreiso sānu, atkal ir atcerējies un izmanto arī otru variantu.. Brīžiem dusmojas, kad kkur iesprūst, kā jau mēs visi.

Šķiet esam sagaidījuši arī zobu nākšanas laiku, vienīgais neko prātīgi nevar iedabūt tai mutē, lai palīdzētu atvēsināties vai pamasēt..

Interneta un citas piegādes

Pēdējās dienās man ir radušās pārdomas par internetveikalu piegādēm un, cik tomēr liela ir tā samaksa par piegādi. Ja par vienu piegādi samaksāt 2-3 latu ir diezgan pieņemami, tad samaksāt vairākiem veikaliem, summa aug.

Sanāca tā, ka es vienā dienā pasūtīju trīs pasūtījumus no trim dažādiem interneta veikaliem. Vienā par piegādi nesamaksāju necik, jo savācu nepieciešamo summu bezmaksas piegādei. Otrā samaksāju 2 latus. Un trešajā samaksāju 2.50. Beigās izrādās, ka man piegādāja visas šīs trīs lietas ne vien viena firma, bet pat viens cilvēks, un trīs dienas pēc kārtas. :) Tātad, lai es saņemtu piegādi katru dienu ar jaunu preci, es samaksāju 4.50.

Jau tad, kad pasūtīju filozofēju, ka varētu būt iespēja, ka izvēlos kā piegādi konkrētu firmu, ar kuru tad sarunāju par piegādes laikiem un izcenojumu atkarībā no tā, cik svarīgs klients, es viņiem esmu. Piemēram, šajā gadījumā es ar viņiem sazinos, vai kad viņi sazinās ar mani, saku, ka man būs trīs piegādes un ka vēlēšos tā saņemt kopā. Tātad tikai viena piegāde, un tikai viena maksa par piegādi. Varētu pat tā, ka es vienā veikalā iepērkos vairāk, nopelnot bezmaksas piegādi, un tad pārējos varu iepirkties mazāk un pievienot vienkārši šai piegādei. To visu, protams, var variēt, ka saku, ka man viena piegāde ir steidzama, gribu saņemt pēc iespējas ātrāk, bet pārējās var gaidīt, kad veikals sapakos, sasūtīs sev no visām noliktavām mantas un tiks nodots kurjerdienestam. Attiecīgi arī, tad maksāju par divām piegādēm.

Nevarēju šo visu paturēt sevī, pēc tam, ka trīs dienas pēc kārtas man viens un tas pats cilvēks piegādā trīs paciņas, kuras es pasūtīju vienā dienā. Nemaz nerunājot, ka tas nozīmē, ka man trīs dienas pēc kārtas, noteikti ir jābūt vienā vietā un jārausta varbūt savs režīms, ka tūlīt, tūlīt 2h garumā (reizēm ilgāk), var ierasties kurjers ar manu mantu. Iedomājieties, ka Jums ir pēkšņa sanāksme uz 15 minūtēm, un tieši tās vidū iezvanās kurjera zvans, ka esmu klāt. Vai, ka esat uztaisījuši sev kafiju, un daudzi citi mazi notikumi, kuri var tikt pārtraukti trīs dienu garumā..

Nekāda naida pret kurjerdienestiem un piegādēm, bet reizēm tomēr gribās mieru un klusumu, un vienu lielu piegādi labāk nekā daudz mazas..