Sešu mēnešu jubilejā Miķelis izdomāja, ka ir laiks pārvietoties uz priekšu. Dienas vidū es ievēroju, ka pārvietošanās uz priekšu notiek pa kādiem centimetriem diviem. Dienas beigās jau tika iefilmēts video ar krietni acīmredzamāku pārvietošanos uz priekšu. Un nākamajā dienā.. Tēlaini izsakoties, slūžas bija vaļā. Kad kkas tika noskatīts, tad tik uz priekšu. Pirmajās dienās krietnu laiciņu varēja dzenāt pa māju Actimel pudelīti. Kā tiek klāt un mēģina saņemt rociņā, tā tiek pastumta uz priekšu, un jālien tai atkal pakaļ.
Kādi tik izrādās nav veidi kā līst uz priekšu. Tā kā airējoties, ar abām rociņām vienlaicīgi, tad ar katru atsevišķi. Vēlāk tiek pievienotas arī kājas, un tā tandēmā uz priekšu. :)
Lēnā garā arī iemācījies atstutēties ar abām rokām uz elkoņiem, un arī vienu jau pacelt no grīdas, lai sniegtos pēc mantas vai dotu 5, kad mūsējie hokejā iemet kādu vārtus. Svaru kastei (kādus 10 cm augsta), uzliekot virsū mantas, sākumā bija grūti dabūt, bet tagad jau ne tikai dabūn, bet arī pārrāpjas tai pāri, it kā tas nebūtu nekas liels. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka labākā vieta, kur nolikt mantas - grīda, ir jāaizmirst. Tām mantām tiek klāt mazais, un tad var notikt visādi kreņķi.
Arvien labāk tiek attīstīta ķeršana, un mantas daudz vieglāk jau padodas rokās nekā agrāk. Bumbu plaukstas lielumā ar reljefainu virsmu tīri viegli jau paņem plaukstā. Vispār par dažādām reljefa virsmām ir liela interese un sajūsma.
Bija gadījums, kad tādu pogu virteni pakārām viņam priekšā, un tā kā svārsts kustējās. Pāris reizes Miķelis mēģināja to noķert, bet katru reizi kur viņa rociņa pazibēja, virteni jau bija prom. Viņš nedusmojās, tikai sakopoja visus savus spēkus un pastiepa rociņu augstāk, vietā kur virtene gandrīz nemaz nekustējās. Un dabūja to rokā.. :) Vēl kāds no fizikas likumiem apgūts..
Pēdējās nedēļas laikā arī iemācījies tādu kā sānguļsēdēšanu. Vai nu meklējot mantu zem sevis, vai kā savādāk sagriežas sāniski (noliek dibenu uz grīdas), viena kāja paliek uz priekšu un atstutējas ar roku, ka galva ir augšā..
Brīžiem pārņem sajūtas, ka vispār kā tādas lietas var iemācīties, kā kko tik foršu var mācēt darīt.. Aizmirstot, ka vismaz daļu no tām lietām es arī vēl varu izdarīt.. :)
Joprojām labprāt arī spēlējamies uz muguras, ar mantiņām arī ar savām kājiņām.. Lai arī šķita, ka aizmirsis griezties no muguras caur kreiso sānu, atkal ir atcerējies un izmanto arī otru variantu.. Brīžiem dusmojas, kad kkur iesprūst, kā jau mēs visi.
Šķiet esam sagaidījuši arī zobu nākšanas laiku, vienīgais neko prātīgi nevar iedabūt tai mutē, lai palīdzētu atvēsināties vai pamasēt..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru