Hm.. ir pagājis kāds neliels laiciņš, kopš pēdējo reizi te ko rakstīju.. Pa šo laiku ir mainījušās domas, ūdeņi, tikumi :P
Nesen izlasīju kāda sena drauga blogu no senākiem laikiem, likās, ka pazīstu šo cilvēku labāk, bet tomēr izrādās, ka pazīstu gan, tikai šī drauga daba liekas tāda neadekvetāta. Lai gan par mani droši vien arī varētu teikt to pašu :D
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas ir gribējuši būt kopā ar kādu tikai kaut kāda mistiska spēka dēļ. Man vienmēr ir bijis labi vienai, bet arī kaut kā nekad neesmu spējusi pateikt nē, kādām no savām attiecībām. Katrā no tām esmu ko ieguvusi un kaut ko arī zaudējusi. Man pirms tam bija ļoti daudz ilūziju un vīziju kā iegulsies mana dzīve, bet daudzas no ilūzijām tika sagrautas nemaz man neprasot vai es vēlos. Mani dzīves svarīgākie mirkļi tika izvazāti pa citu cilvēku ausīm man nemaz nepajautājot vai vēlos, lai tie tiek izpausti. Un interesantākais fakts, manuprāt, šai visā ir tas, ka nekad neesmu uzskatījusi, ka sievietei vislabākais draugs varētu būt cita sieviete. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka vīrietis būtu vislabākais. Un pārsvarā tā arī ir bijis. Ir bijušas arī pietiekami daudz draudzeņu sieviešu, bet vīrieši mani ir pievīluši vismazāk.
Ja kāds grib saskatīt kādu jēgu tajā ko rakstu, tad nav ieradies uz pareizo vietu. Manas domas ir vārdu savirknējums randomā, kas neizsaka pilnīgi neko, bet tai pat laikā pasaka visu, gan ko es jūtu, gan pārdzīvoju, gan uzskatu par pareizu. Var, protams, mēģināt uzminēt manu randomu īsto jēgu, bet diez vai tā būs saprotama kādam vairāk par mani, jo tikai es zinu visu par savu iekšējo elli un tikai manās rokās ir visas iztrūkstošās atslēgas, kas piešķir random tekstam jēgu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru