Dzemdības un pirmais mēnesis

Šo nelielo stāstu par manu dzemdību pieredzi un pirmo mēnesi iedvesmoja uzrakstīt raksts - http://pinkpoppylv.blogspot.com/2011/11/1-menesis.html

Mana pieredze, lai arī līdzīga ir tomēr ļoti atšķirīga.. pirms dzemdībām.. es zināju, ka nebūs viss puķaini un rožaini, zināju, ka sāpēs - ļoti.. un, izbaudot dzemdības, gāju cauri arī savai fobijai - darīt sev sāpes - bez kā vienkārši nevarēja iztikt.. un lai arī neuzskatu savas dzemdības par izcilām un vēlmi rosinošām tās izbaudīt vēlreiz.. cilvēki man apkārt bija vienkārši lieliski.. man bija blakus gan dūla Linda, gan vīrs, gan vecmāte Aija. Dzemdības notika bez iejaukšanās, jaukā atmosfērā un tik ilgi cik tām vajadzēja notikt.. 3 dienas.. par ko priecājos, jo varēju palēnām pierast pie sāpēm, ielikt tās fonā.. kaut arī pēdējie centimetri bija vistrakākie.. kas tā ir daudzām.. un izspiešanas periodā likās nedaudz paradoksāli gaidīt, kad sāpēs.. bet ieraugot mazo – palēnām aizplēnēja atmiņas, palika tikai sajūtas.. sajūtas, ka apkārt Tev bija mīļi cilvēki, kas atbalstīja, ticēja un palīdzēja..

Daudzas lietas pirmajā mēnesī vispār notika man nemanot.. tikai apkārtējie cilvēki priecājās, ko tikai mazais jau neprot.. ko, protams, dzirdot arī man bija prieks.. vai ir tik ļoti svarīgi piefiksēt, kad viņš to dara pirmo reizi, vai ka vispār to dara?.. kkā šķiet, ka pirmās reizes ir pārāk daudz pārvērtētas.. un vēlāk diezgan daudz tiek izmantotas salīdzināšanai, kas patiesībā nav ieteicama.. tāpēc priecājos, ka mazais jau tik daudz prot.. un iekšējo sajūtu, ka to ko mazais prot tagad.. jau pratis sen, sen atpakaļ.. J

Svarīgākais šķiet ir salasīt sev apkārt cilvēku komandu, kuriem Tu uzticies un kuri ir gatavi Tev palīdzēt.. ne tik daudz ar daudz, daudz padomiem, kā uzklausīt un censties parādīt, ka Tu jau pati ļoti daudz ko redzi un sajūti.. Tev tikai atliek tam noticēt un ļauties.. lai arī pirmajā mēnesī nelikās, ka kaut kas palīdz.. vai ka palīdz tikai tad, ja cilvēki ir blakus.. un kad aiziet, tad it kā paliec viens ar situāciju.. it kā kuļoties pa ūdeni, kur nav redzama zeme.. atskatoties uz pirmo mēnesi, es saprotu, cik daudz man deva iepriekš izlasīti raksti, diskusijas, informācija.. tās atgādināšana un ticība man, ka manī ir viss, kas vajadzīgs, lai mazais būtu vesels, apkopts, mīlēts.. atlika tikai nedaudz izslēgt savu egoismu, lai pievērstos mīļumam katru reizi, kad viņš to ir lūdzis.. un ar 100% klātbūtni.. un tad ar pārsteigumu saprast, ka viņam to tikai pārsvarā vajag – Tevi visu uz to mazo mirklīti, tieši tagad..